8. septembrī Rīgā 11.novembra krastmalā Latvijas simtgades svinību ietvaros notika Zemkopības ministrijas un “Fonda Latvijas lauksaimniecības attīstībai” rīkotais lielpasākums “Lauki ienāk pilsētā”. Rīkotāji saka lielu paldies visiem, kuri iesaistījās šī notikuma tapšanā.
Bez traktoriem un kombainiem bijaarī smidzinātājs, kā arī slavenā Ulmaņlaiku kuļmašīna Imanta. Vecrīgas panorāmu uz pasākuma laiku izmainīja divas kaltes un 7 metrus augsts graudu uzglabāšanas tornis.
Tikai trešo daļu spējam apēst paši. Mūsu graudu audzētāji zemi apstrādā ar modernu tehniku un nodrošina ienākumus sev un valstij. Varēja iepazīties ar ceļu no grauda līdz maizei!
Apmeklētāji varēja iziet “Piena ceļu”, izpētīt divus govju maketus un pat pamēģināt slaukt vienu no tiem, kā arī uzzināt, kas ir “piena robots”. Krastmalā bija “salmu baseins”, īsti truši un gaļas liellopi, aitas, iespēja vērot kā izšķiļas cāļi un tika apkalts zirgs, kā arī iespēja apbrīnot jauniešu radošo darbu - labākās govis no konkursa"Latvijas govju parāde"
Varēja uzzināt kādus kultūraugus ir iespējams pie mums izaudzēt, kādas profesijas strādā nozarē un apskatīt kādus gatavos produktus nozarē ražo. Latvijas klimats un resursi ir piemēroti dažādu kultūru audzēšanai un lielākais saimniecību īpatsvars ir ģimeņu bizness, kas uztur laukos dzīvību.
Mežs klāj vairāk nekā pusi mūsu zemes, nodrošinot Latvijas iedzīvotājus ar skābekli, meža veltēm, un, protams, ienākumiem. Lielākā daļa meža pieder valstij, bet vēl aptuveni 135 000 privātīpašnieku pieder kāds meža īpašums, kas ne tikai dod ienākumus, bet uzliek arī pamatīgus pienākumus. Kopējā meža nozares eksporta vērtība pērn pārsniedza 2,2 miljardus eiro, nozare ievērojamas summas iepludinājusi arī valsts budžetā nodokļu veidā, pārvēršot mūsu mežus “zaļajā zeltā”.
Krastmalā varēja izzināt Latvijas zivju dzīvi, nozveju un zivjapstrādes nozari! Krastmalā bija īstas zivis akvārijos un piekrastes zvejnieka sēta – zivju kūpināšana, cepšana un tīklu lāpīšanas meistardarbnīca.
Tās pamatuzdevums ir nodrošināt ilgtspējīgu augstas kvalitātes un veselīgas pārtikas ražošanu. Ne velti mēdz teikt, ka tīrā vidē un dzīvā augsnē izaug spēcīgs un veselīgs augs! Pasākumā laikā būs meistarklases, erudīcijas spēle, rodošās darbnīcas, degustācijas un tikšanās ar bioloģiskajiem lauksaimniekiem klātienē, kas palīdzēs rast atbildes uz jautājumu – kur sākas mūsu pārtika?
Pasākumā varēja apskatīt Latvijā veidotus modernus stropus, degustēt medu, veidot savu vaska sveci un izpētīt putekšņus tuvplānā; iepazīt bišu dzīvi – sajūtot vaska smaržu, bišu skaņu un vibrācijas.
“Rīgas kokle”
“Dziga”
“Tautumeitas”
“Burdons”
“Tarkšķi”
“Bumburneicys”
“Putni”
“Teikas muzikanti”
“Ceiruleitis”
“Trejdeviņi”
“Dimzēni”
“Vīteri”
“Zeidi”
“Rikši”
“Upīte”
“Dandri”
“Rīgas danču klubs”
Pasaules kultūras biedrības “Vdohnovenije” vokalais ansambls Dušečka
Ģimeņu folkloras kopa “Berendejka”
Vangažu ukraiņu biedrība “Jatraņ”
Koris “Loja””
Olaines kultūras centra sieviešu vokalais ansamblis “Ivuški”
Jēkabpils poļu biedrības vokālais ansamblis “Zgoda”
Slāvu mūzikas biedrības “Sozvučije” bulgaru dziemu ansamblis “Sedjanka”
Rēzeknes nacionālo biedrību kultūras nama kazaku dziemu ansamblis “Debeszils zieds”
Folkloras kopa “Iļjinskaja pjatņica”
Baltkrievu vokālais ansamblis “Suzorje”
Rīgas krievu un kazaku dziesmu folkloras ģimenes kolektīvu “Ļubo mne!”
Motormuzejs – Brīvības gatve / Brīvības iela – Kalpaka bulvāris – Kr.Valdemāra iela – Noliktavas iela – Muitas iela līdz 11.novembra krastmalai.
Arī toreiz pasākums notika Rīgā, Krastmalā, pulcējot vairāk kā 30 tūkstošus apmeklētāju.